Dzīvām būtnēm piemīt kairināmība, t. i., tās reaģē uz kairinātāju. Kairinātājs ir fizikālas vai ķīmiskas pārmaiņas vidē. Kairinātājs var būt krāsa, gaismas intensitāte, temperatūra, skaņa, augsnes, ūdens, arī atmosfēras ķīmiskā sastāva pārmaiņas. Kairināmība piemīt gan dzīvniekiem, gan augiem. Vienkāršākiem dzīvniekiem viss organisms reaģē uz pārmaiņām vidē. Piemēram, ja kairina hidru, viss tas ķermenis saraujas čokurā.
Sarežģītākiem dzīvniekiem ir īpašas specializētas šūnas, kas atbild noteiktam kairinātājam. Piemēram, tīklenes šūnas ir īpaši jutīgas pret gaismu. Augiem nav speciālu maņas orgānu, bet tiem piemīt kairināmība. Augiem kairināmība nav tik krasi izteikta kā dzīvniekiem. Augi reaģē uz gaismu, temperatūru, gravitāciju. Kairināmība īpaši izteikta ir sakņu galiem, vasu augšanas konusiem, putekšņlapām. …
