Uzņēmējdarbības veidi Latvijā

Valsts ekonomiskā stabilitāte nav iedomājama bez noturīgas tiesiskās bāzes, kas ir viens no svarīgākajiem pamatiem brīvā tirgus attīstībai.. Kā komerctiesību kodifikācijas būtiskākais uzdevums ir regulēt tieši uzņēmēju saimniecisko darbību, pielāgojot privāttiesisko regulējumu komerciālās apgrozības vajadzībām. Komerctiesības ir tiesību normu kopums, kas regulē tiesiskās attiecības, kas rodas sakarā ar tirdzniecību. Komerctiesību adresāti ir komersanti.
Saskaņā ar Latvijas Komerclikumu tiek regulēti vairāki uzņēmējdarbības veidi, kas atšķiras pēc to uzbūves darbības un atbildības. Kā populārākie Latvijā ir akciju sabiedrības un sabiedrības ar ierobežotu atbildību, arī individuālie komersanti.
Individuālais komersants ir fiziskā persona, kura kā komersants ierakstīta komercreģistrā(KCL 74.p).
Individuālā komersanta reģistrācija.
Fiziskajai personai kas veic saimniecisko darbību, ir pienākums pieteikt sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālo komersantu, ja gada apgrozījums no veiktās saimnieciskās darbības pārsniedz 200 000 latu vai arī tās veiktā saimnieciskā darbība atbilst šādām pazīmēm:
1)gada apgrozījums no šīs darbības 20 000 latu;
2)tā savas saimnieciskās darbības veikšanai vienlaikus nodarbina vairāk nekā piecus darbiniekus.
Arī bez šiem apstākļiem fiziskai personai ir tiesības pieteikt sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā komersantu.

1.2. Pilnsabiedrība
Pilnsabiedrība ir personālsabiedrība, kuras mērķis ir komercdarbības veikšana, izmantojot kopīgu firmu(komersanta nosaukumu), un kurā uz sabiedrības līguma pamata, neierobežojot savu atbildību pret pilnsabiedrības kreditoriem, apvienojušās divas vai vairākas personas(biedri)(KCL 77.p.1.d.). Saskaņā ar komerctiesību teoriju pastāv uzskats, ka personālsabiedrība kuru regulē komerctiesības, dogmatiski uzskatāma par civiltiesiskās sabiedrības paveidu, kuru likumdevējs radījis īpaši komerciālās apgrozības vajadzībām. Tā ir visdispozitīvākā sabiedrības forma, kuras pamats ir sabiedrības līgums, kur tā dalībniekiem paveras visplašākās iespējas pēc saviem ieskatiem regulēt savstarpējās attiecības un veidot sabiedrības struktūru.
Attiecībā uz pilnsabiedrību ir piemērojami Civillikuma noteikumi par sabiedrības līgumu, ciktāl Komerclikumā nav noteikts savādāk.…