Mums ir grūti izprast šo laiku. Gribas jautāt, kā tas ir, kad cilvēki it kā ir brīvi, bet tajā pašā laikā ir lietas par kurām drīkst runāt, bet par kurām ne. Gribas jautāt: kā tas ir, kad ir nauda, bet nav ko pirkt? Tas laiks ir pagājis, bet mūsu vecāki to atceras vēl itin labi. Arī es dažkārt cenšos iedomāties, kā būtu bijis, ja es būtu dzīvojis šajā laikā.
BRĪVAS DARBAVIETAS PADOMJU LATVIJĀ
Latvijā tika radītas daudzas jo daudzas darbavietas. Tagad laikrakstos vairums ir tādi sludinājumi, kuros cilvēki meklē darbu, bet PSRS laikā tika meklēti darbinieki. Algas gan nebija sevišķi augstas, taču darbu atrast nebija problēma. Cilvēki nezināja, kas ir bezdarbs. Bija speciālisti, kas visu mūžu strādāja vienā uzņēmumā, bet bija tādi, kas darbu mainīja bieži. Tie pārsvarā bija zemas kvalifikācijas strādnieki.
KRIEVU VALODAS APGŪŠANA
Prasme sarunāties krievu valodā Padomju Latvijā bija pati par sevi saprotama. Skolās jau no pirmajām klasēm mācīja krievu valodu. Un tas varbūt nemaz nebija slikti, jo mācīties nekad nav par daudz. Mūsu vecāki brīvi runā krievu valodā, bet manai paaudzei tā jau ir kā svešvaloda. Protams, Latvijā valsts valodai ir jābūt latviešu valodai, taču, lai kā mēs to varbūt negribētu atzīt, krievu valoda ir noderīga, kaut vai, piemēram, ceļojot.…
