Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 2 | |
Prokurors | 3 | |
Prokuratūra | 4 | |
Notārs | 5 | |
Advokāts | 6 | |
Juristkonsultants | 7 | |
Tiesnesis | 9 | |
Secinājumi | 10 | |
Izmantotā literatūra | 11 |
Prokuratūra ir valsts institūcija daudzās valstīs, kuras amatpersona uzrauga likumību un aizstāv valsts intereses.
Prokurors ir prokuratūras amatpersona, kas uzrauga likuma izpildi un sauc pie tiesas atbildības tos, kas pārkāpj likumus. Tas ieņem kādu no prokuratūras likumā minētajiem amatiem. Šie ieņemamie amati ir : ģenerālprokurors, ģenerālprokuratūras departamenta virsprokurors, ģenerālprokuratūras nodaļas virsprokurors, tiesas apgabala virsprokurors, pilsētas virsprokurors, virsprokurora vietnieks un visu pakāpju prokuratūras iestāžu prokurors. Visiem valsts prokuroriem ir tiesības ierosināt lietas apgabaltiesā un apelācijas tiesā, bet tikai ģenerālprokurors var ierosināt lietas Augstākajā tiesā. Ģenerālprokuroram ir šāda iespēja, jo ģenerālprokurors ir prokurora augstākais amats daudzās valstīs. Viņš vada un kontrolē prokuratūras iestāžu darbību un ģenerālprokuratūras prokuroru darbu.
Prokuroriem tiek piešķirtas šādas amata pakāpes, kas atbilst attiecīgām tiesnešu kvalifikācijas klasēm :
1) Jaunākais tieslietu padomnieks – piektā kvalifikācijas klase
2) Tieslietu padomnieks - ceturtā kvalifikācijas klase
3) Vecākais tieslietu padomnieks – trešā kvalifikācijas klase
4) Valsts tieslietu padomnieks – otrā kvalifikācijas klase
5) Vecākais valsts tieslietu padomnieks…
Jurists ir ļoti plaša profila speciālists, kas veic pētijumus tiesību jomā, pārzina un gatavo likumus, konsultē klientu jurdiskos jautājumos, kā arī pāstāv klientu tiesā. Tiesā veic ne tikai aizsātvja, bet arī apsūdzētāja lomu. Ņemot vērā jurista plašo darbības jomu, tad viņš arī vada tiesas sēdes un pasludina tiesas spriedumu. Jurists var strādāt vairākās likumdošanas jomās, tomēr daudzi juristi specializējas tikai vienā vai divos likumdošanas novirzienos, piemēram, testamentu izpildīšanā.Neatkarīgi no tā kādu specializāciju izvēlas, juristi veic ļoti līdzīgus pienākumus. Ņemot vērā plašo darba apjomu, kas jāveic katram juristam ir ļoti augstas prasības jābūt vismaz augstākajai akadēmiskajai izglītībai. Katram juristam jāprot teorētiskās zināšanas lietot praksē, tās nepārtraukti ir jāpapildina, piemēram, apmeklējot kursus. Šajā amatā nav mazsvarīgi jautājumi, tapēc juristam vienmēr jābūt centīgam, uzmanīgam un neatlaidīgam, pat, ja reizēm gadās saskarties ar zaudējumiem. Ir jāievēro tādas ētikas normas kā konfidencialitāte un godīgums. Par juristu būs grūti kļūt kautrīgiem cilvēkiem, jo jurista profesija saistās ar runāšanu. Ieteicams pārzināt vismaz vienu svešvalodu sarunvalodas līmenī. Svešvalodu nezināšana ierobežo darbošanās jomu, jo daudzi juridiski dokumenti ir rakstīti citā valodā. Jurista darbā ietilps arī juridisku dokumentu rakstīšana, piemēram, līgumi vai testamenti. Jurists var strādāt par prokuroru, zvērinātu notāru,advokātu, juriskonsultantu, tiesnesi.