Ideāli, normas, aizliegumi

Ideāls (no grieķu val. idea- saprašana, ideja).Ētikas kategorija un morālas apziņas izpratne ,kas satur augstākās morāles prasības, kuru iespējamā realizācija personībai atļautu iegūt pilnīgu ideālu .Tēls kas satur visvērtīgāko un visaugstāko cilvēka absolūto apziņas pienākumu ; ļauna un laba kritēriju atšķiršana. Morāla ideāla saturs veidojas cilvēku apziņas procesa: cilvēkam ir piemītoša spēja projektēt sevi nākotne ,radot priekšstatu par tām iespējamām struktūrām un attiecībām ,kuras atbilst gan individuālajām, gan sabiedriskajām interesēm .Ideāli raksturo tikumisko attiecību pašu optimālāko un perspektīvāko stāvokli, kura panākta pretrunīgo interešu saskaņotība .Ideāli pauž cilvēka maksimālās iespējas, kuras robežojas ar neiespējamo un līdz kuram viņš spēj aizsniegties tikai ticībā, fantāzijā un sapņos .Te tiek pārvarēta īstenības (esības ,tagadnes ,situācijas) materiāla pretestība un iezīmēta humāna un sapratīga attīstības perspektīva. Tā paver iespēju pretrunīgajā ideālu un īstenības konfrontācija rast darbības programmu ,cenšoties to īstenot , saskaņā ar izvirzīto perspektīvu.
Tomēr ne vienmēr ir iespējama ideāla īstenošana. Un tomēr cilvēks vienmēr tiecas uz ideālu piepildīšanu. Visos laikmetos ir nepieiesama perspektīvas apjauta ,kas ļauj skaidrāk nošķirt būtisko un nebūtisko ,parejošo un paliekušo ,jegpilno un bezjēdzīgo ,kas nevienmēr viegli ir izvērtējams .Vērtējuma kritērijas ir saistītas ar cilvēciskuma ,humānisma jēdzienu ,kas kalpo par vienu no tikumiskā ideāla izveides pamatprincipiem. …