1. Civiltiesību jēdziens, būtība.
Civiltiesības ir viena no tiesību nozarēm. Tiek uzskatīts, ka tiesību nozare ir savs, tikai šai nozarei specifisks regulēšanas priekšmets un metode.
Civiltiesībām ir šis specifiskais regulēšanas priekšmets un metode un turpmāko lekciju laikā kopīgi centīsimies tos apskatīt.
Civiltiesības, tāpat kā tiesības kopumā, pieskaitāmas pie sociālajām jeb humanitārajām zinātnēm.
Civiltiesību zinātne gan nepēta sociālās dzīves faktus un parādības, bet gan noteikumus, pēc kuriem norit cilvēku dzīve sabiedrībā.
Tāpat civiltiesību zinātne ir mācība par spēkā esošām normām, kas regulē pareizu uzvešanos starp personām.
Lai atklātu civiltiesību būtību, vispirms jau būtu jānoskaidro šī termina izcelšanās vēsture.
Termina "civiltiesības" vēsture saistīta ar Seno Romu. Romiešu tiesībās termins "ius civile" nozīmēja Romas pilsoņa tiesības, (“civilis” no latīņu valodas pilsoņu-, pilsoņa-). Romiešu tiesībās termins "ius civile" no sākuma ietvēra sevī pilsonim piemītošās tiesības, kas saistījās arī ar publisko sfēru, t.i. , vēlēšanu tiesības utml., taču liela daļa saistījās arī ar privāto sfēru, t.i., mantiskajām tiesībām.
Saistībā ar minēto publisko un privāto sfēru, jāmin, ka LR tiesību sistēma pašlaik tiek pieskaitīta pie t.s. jauktās tiesību sistēmas.…
