Mežiem uz zemes ir vislielākā vērtība kā dzīvības izpausmei. Tā ir pašvērtība, kas ietver meža kā biocenozes daļas vērtību, kurā mežs ir galvenais skābekļa ražotājs pasaulē, uztver CO2 un putekļus, stabilizē gruntsūdeņu režīmu, novērš augsnes eroziju un veic neskaitāmas citas funkcijas. Arī cilvēks ir iekļauts šajā aprites ķēdē, tādēļ bez meža nevarētu eksistēt. Mežs kalpo cilvēku veselības nostiprināšanai un atpūtai, tam ir arī estētiskā vērtība. Tāpat ir arī saimnieciskā nozīme, bet domāju, ka tā ir vairāk jākontrolē un pret tās nokontrolētām izpausmēm ir aktīvi jācīnās, lai aizstāvētu mežu un saglabātu tā patieso nozīmi mūsu dzīvēs.
Mežu resursus plaši izmanto par izejvielām dažādās ražošanas nozarēs. Galvenokārt, tos izcērt, lai iegūtu kokmateriālus un zemi lauksaimniecībai. Tas samazina bioloģisko daudzveidību ( sugu dažādību un skaitu) ,izraisa augsnes eroziju un veicina globālo sasilšanu. Daļu koksnes cilvēki izlieto kā kurināmo, taču ir iespējamas alternatīvas. Piemēram, Kenijā, kur no malkas iegūst vairāk kā 75% no nepieciešamās enerģijas, tagad enerģijas iegūšanai izmanto kokogles. Īpaši nabadzīgās valstīs, kuru iedzīvotājiem malka nemaz nav pieejama, par kurināmo izmato apstrādātus dzīvnieku mēslus.…
