Patiesais islāmu fundamentālisma iedibinātājs bija sunītu pasaulē Saijīds Kutbs (1906-1966), kas atradās spēcīgā Maudūdī ietekmē. Arī pēc pievienošanās Musulmaņu brālībai 1953.g. viņš joprojām palika reformators un cerēja piešķirt rietumu demokrātijai islāmisku vērienu, kas ļautu izvairīties no vispārējas ideoloģijas galējības.
Rietumu aprindas uzskata talibus par īstenticīgiem islāma ticīgajiem. Lielākā daļa medrifu talibu studentu nāk no puštunu cilts, un viņi cenšas apkarot citu cilšu locekļus, kuricīnās pret talibu režīmu valsts ziemeļos. Arī musulmaņu fundamentālisti pārvērš savu eksistenci cīņā ar reliģiju kā vardarbīgu ieroci.
Amerikāņu sagrābšana kā ķīlnieki Teherānā nepārprotami pārkāpj korāna likumus, kas nosaka, ka pret gūstekņiem jāizturas ar godbijību un tie jāatbrīvo pēc iespējas ātrāk. Korānā, patiešām, skaidri teikts, ka gūstekņus drīkst ņemt tikai parastos kara apstākļos, tātad iespēja sagrābt ķīlniekus laikā, kad nenotiek karadarbība ir izslēgts.
Lai gan daudzi hinduisti aizstāv musulmaņu tiesības, tie tiek nonievāti, viņus apsūdz par geto iemītnieku mentalitāti, ka viņu ģimenēs dzimst pārāk daudz bērnu, ka viņi ir atpalikuši savos uzskatos. Indijas laukos musulmaņus izspiež no ierastajām dzīvesvietām, un viņiem grūti atrast labu darbu un dzīvesvietu.
…
