Lauras aka ir tīra un viņa ir uzticīga 1 upei-Ričam, kaut arī upe atnesīs duļķainus un netīrus ūdeņus. Atteikšanās no laimes, uzupurēšanās vīra, bērnu, vīramātes labā. Smaids viņas sejā ir kā atblāzma-stāvam krustcelēs un visi ceļi ir vienādi-pa kuru mums iet-to nezin neviena neviens. Mēs izvēlamies vienu un tikai laiks rādīs vai tas bija tas pareizākais. Cik dziļa aka slēpjas katrā no mums? Kādi ūdeņi tajā plūst? Kā mēs uzturam sevi kārtībā, kam ziedojam sevi, savas jūtas. Kā izcīnām katrs savu cīņu starp prātu un jūtām.
Līdzīgs sižets ir Raiņa darbā „Pūt vējiņi”. Klusās Baibas un straujā un pārgalvīgā Kurzemnieka Ulda stāsts un rāmais, vienkāršais Gatiņš pa vidu. Atkal spilgts režisora Gunāra Pieša darbs mākslas filma- skats, kur Baiba dodas pie Ulda-tātad izvēlas jūtas, bet tikai šajā gadījumā pati arī saskata savas izvēles traģiku- varbūt tāpēc arī metas straujajos un drūmajos Daugavas viļņos. Saprazdama, ka jūtas ir uzvarējušas prātu...Protams, katrā cilvēkā šī personīgā cīņa noris savādāk-tas atkarīgs no daudziem faktoriem-cilvēka vērtību sistēmas, dzīvesveida, audzināšanas ģimenē, apkārtējo viedokļiem, aizspriedumiem, galu galā no tā cik skaļi vai klusi runā katra cilvēka sirdsapziņa.
…
