Dž.Orvela romānā „Dzīvnieku ferma” tiek attēlota sākotnēja ticība, ka kādreiz dzīvnieku dzīve kļūs ideāla un vienlīdzīga , bet beigu beigās šī ticība sabrūk un viss notiek pilnīgi pretēji. Tātad, sākotnēji,manuprāt, Dzīvnieku fermā valdīja utopija, kura soli pa solim tik novesta līdz antiutopijai.
Sākot ar to ,kad vecais kulis Majors vēl bija dzīvs, viņš bija teicis : „Un galvenais – neviens dzīvnieks nekad nedrīkst pakļaut tirānijai pats savus līdziniekus.” Tā pēc Majora nāves kādu laiku arī bija, bija cerība ,ka viss būs labi lēnām izgaisa vējā un viss mainījās. Viņa sapnis arī bija ļoti utopisks : „Tas bija sapnis par zemi, kāda tā būs, kad pazudīs Cilvēks.” Viņš, var teikt, sapņoja par ideālām un bieži vien nereālām politiskām un sociālām reformām, kas raksturīgs utopijai. Vācu kurators Franks Vāgners par utopiju ir rakstījis: „ Es teiktu, ka tā ir cita pasaule, labāka pasaule, pozitīvā nākotnes perspektīva.
…
