Man patīk cilvēki – ideju ģeneratori ar radošu pieeju darbam. Tieši tāpēc no audzēkņiem sagaidu ne tikai plikus faktus, bet arī savu personīgo attieksmi, pieredzi un iztēli. Bieži vien kā labāku atbildi varu uzskatīt skolēna personīgo viedokli un iztēles „brīvību”, pat ja zināšanu teorijas tur ir pavisam nedaudz.
Kā trūkumu savā audzināšanas uzvedībā varētu minēt attieksmi un izturēšanos pret audzēkņiem kā pret labām paziņām. Tas audzēkņiem reizēm liek aizmirst par disciplīnu, un viņi ieņem skolotāja pozīciju. Tad var izveidoties tāds kā duelis – pedagogs pret skolēniem. Kā rezultātā nāktos atkārtoti noskaidrot „lomas” un atgādināt par pienākumiem un cieņu pret pedagogu.
Kā pedagogs es vairāk orientējos uz humānistiskajām vērtībām, kad garīgās un morālās vērtības nostādu pirmajā un galvenajā pozīcijā. Tāpat arī zināšanas uztveru nevis kā informāciju, kura „jaiekaļ”, bet gan kā līdzekli, kas vairo skolēnu interešu loku un sevis meklējumus.
…
