-
Centrālās tendences rādītāji, to pielietošana komercdarbības procesu pētīšanā
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Centrālās tendences rādītāji | 4 |
| 1.1. | Aritmētiskais vidējais | 4 |
| 1.2. | Moda | 5 |
| 1.3. | Mediāna | 7 |
| 2. | Centrālās tendences rādītāju pielietošana uzņēmējdarbības pētīšanā | 8 |
| 2.1. | Aritmētiskais vidējais | 8 |
| 2.2. | Moda | 8 |
| 2.2. | Mediāna | 9 |
| Secinājumi | 10 | |
| Izmantoto avotu saraksts | 11 |
Apskatot tematu, pētnieciskajā darba metodoloģijā, centrālās tendences rādītāji- aritmētiskais vidējais, mediāna, moda, mums šķiet aktuāla.
Tā kā moda ir diskrēta gadījuma lieluma vērtība, kurai ir vislielākā varbūtība, vislielākais biežums – gan absolūtais, gan relatīvais; aritmētiskais vidējais – divu skaitļu summas dalījums; mediāna – ranžētas rindas vidū esošais skaitliskais lielums, mūsuprāt šīs matemātiskās sistēmas neatspoguļo reāli eksistējošās vērtības. Piemēram, praktiski eksperimentējot 1.) augstskolas studentu, vienas grupas eksāmena atzīmes, aprēķinot pēc aritmētiskā vidējā ir 7 +9 +10 +10 = 36 /4 =9 nosakāma viegli, jo eksāmena variants bija viens, savukārt, uzņēmējdarbībā katrs individuāli strādā savā specialitātē – piemēram, direktors un apkopējs- 500 + 120 = 620/2 = 310 Ls varam aprēķināt aritmētisko vidējo, bet tas nav reālais rādītājs.…
Apskatot tematu, pētnieciskajā darba metodoloģijā, centrālās tendences rādītāji- aritmētiskais vidējais, mediāna, moda, mums šķiet aktuāla. Tā kā moda ir diskrēta gadījuma lieluma vērtība, kurai ir vislielākā varbūtība, vislielākais biežums – gan absolūtais, gan relatīvais; aritmētiskais vidējais – divu skaitļu summas dalījums; mediāna – ranžētas rindas vidū esošais skaitliskais lielums, mūsuprāt šīs matemātiskās sistēmas neatspoguļo reāli eksistējošās vērtības. Piemēram, praktiski eksperimentējot 1.) augstskolas studentu, vienas grupas eksāmena atzīmes, aprēķinot pēc aritmētiskā vidējā ir 7 +9 +10 +10 = 36 /4 =9 nosakāma viegli, jo eksāmena variants bija viens, savukārt, uzņēmējdarbībā katrs individuāli strādā savā specialitātē – piemēram, direktors un apkopējs- 500 + 120 = 620/2 = 310 Ls varam aprēķināt aritmētisko vidējo, bet tas nav reālais rādītājs.
