Bet, ja paskatāmies uz šodienu tad varam saskatīt daudzas līdzības. Arī tagad,atkal atguvuši savu valsti,izcīnījuši tās brīvību, esam nonākuši savdabīgā verdzībā. Šoreiz gan tā ir pavisam savādāka,tā ir politiska rakstura, tagad mūs nomākušas politiskas intrigas un alkatīb, bet mūsu pašu tautas vēlētā vara neprot mūs izvest no šī purva,un kuļamies ,lādāmies ,bet kaut kā nesanāk ..
Arī tagad redzam gan skaisto,ziedošo un dziedošo , mācīties gribošo , gan arī izmisušo, nabadzīgo,pa ielām klaiņojošo latvieti. Ievērojama tautas daļa savā dzīvē vairs tikai eksistē nevis dzīvo pilnvērtīgu dzīvi.Bet vai gan tā ir nabadzība,kas pie tā novedusi? Domāju,ka nē,jo tajā pašā 18.gadsimtā cauri nomācošiem dzīves apstākļiem, dīvodami pusbadā,fiziski pārstrādājušies, latvieši izaudzināja paaudzes, kas izveidoja tautas nacionālo atmodu.…
