Senie filozofi visai nopietni pievērsušies pasaules un visa esošā rašanās cēloņa un pirmvielas meklējumiem. Taču, ja runā par pirmvielas jēdzienu, jānoskaidro arī, ko saprotam ar vārdu „viela”.
Ja tic tiem atklājumiem, kurus izdarījuši un kuru patiesīgumu neapšauba mūsdienu ķīmiķi, jānonāk pie secinājuma, ka šī „pirmviela” vai nu nav tikai viena, vai arī nav viela tādā izpratnē, kāda dominē mūsdienu zinātnē. Pamatojums tam ir vienkāršs, proti, ir noskaidrots, ka katra viela jeb substance, no kuras sastāv materiāls objekts, ir veidota no kāda viena vai vairākiem Mendeļejeva tabulā (un tās turpmākajos esošajos un topošajos papildinājumos) sagrupētajiem elementiem, kuri savukārt viens otrā nav transformējami, jo ir unikāli elementārdaļiņu- protonu, neitronu un elektronu- skaitā un izvietojumā pa atoma orbitālēm.…
