18. gadsimta beigās Francijā dzīvoja piektā daļa eiropiešu, un arī vairums citu tautu iedzīvotāju uzskatīja Franciju par Eiropas civilizācijas centru. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc Lielā franču revolūcija guva tik plašu atskaņu pārējā Eiropā.
Absolūtisms arvien vairāk kaitēja kontinentālajai aristokrātijai, jo atsavināja viņu senās privilēģijas. Tas sagādāja arī zaudējumus Eiropas uzņēmējiem, kuri bija pacietuši merkantilistu iejaukšanos, taču tagad absolūtismu sāka sajust kā kavēkli un šķērsli ceļā uz ekonomisko neatkarību. Šo daudzo pušu pārstāvji nemitīgi naidpilni dažādos veidos vērsās viens pret otru, kas radīja nedrošības un aizdomu pilnu gaisotni. Par revolūcijas iemeslu visdrīzāk kalpoja vairāku nozīmīgu faktoru kopums. Pirmkārt, pieņēmās spēkā cīņa par privilēģijām, kas bija dažādos veidos kaitējusi visiem tā laika monarhiem. Dažādi sabiedrības grupējumi negribēja atsacīties no dāvātajām privilēģijām un tiesībām zināmā mērā pašnoteikties. Karaļiem tapa aizvien grūtāk paturēt aristokrātiju izolācijā un pakļautībā, kritās arī intendantūras efektivitāte, jo bieži vien intendanti paši jau piederēja pie augstmaņu kārtas. Arī parlamenti arvien asāk izteica savas pretenzijas uz „konstitucionālajām” tiesībām, kas nebija nekas vairāk kā aristokrātu interešu lobēšanu.…
