6.Tekstā ir sarunvaloda, literāra un atbilstoša laikmetam , bet ne poētiska un senatnīga. Lielākoties izmantoti internacionālismi, piemēram, piemēram, no itāļu valodas, končertīno, pianīno, skorendo, arī no angļu valodas ,piemēram, hapī end, kas mūsdienās atspoguļo spēcīgo svešvārdu ietekmi uz latviešu valodu. Kā arī latgaļu valodas vārdi, piemēram, krīvs, pīsadzāruši, kļaita. Arīdzan autores jaunvārdi- okazionālismi, apvienojot divus atsevišķus vārdu, piemēram, atkaljau, mandomāt. Arī daudzi žargonvārdi, piemēram, čāča, mīzalmarķīze.
7.Literārajam darbam piemīt tēlainās izteiksmes līdzekļi. Metaforas, piemēram, „Viņa noķērusi mīlu”, „Tamborēt putekļus un rēgus”, epiteti- „Silts apskāviens”, „Mironīga dvaka”, kā arī salīdzinājumi-„Draudzenes pazudušas kā piles smiltīs”, „Viņš sabruks kā kaltēts taurenis”, bet reti personifikācijas- „Zvaignei aug melna aste”, „Televizors uzrunā”. Tekstā tēlainās izteiksmes līdzekļi labāk atspoguļo darbības vietas vai tēlus un palīdz labāk uztvert rakstnieka domu.
8.Teksta rašanos, manuprāt, ietekmējis viss pastāvošais un pagrimušais. Tas ir laiks, kad ir mainījušās prioritātes un dzīvesveids. Tas arī ir jauno tehnoloģiju laiks, kura iespaidā, manuprāt, radās šis stāstu krājums.
…
