Kā teikts, vienam jāmirst, lai simti dzīvotu. Šajā gadījumā būtu jāsaka, jāmirst sešiem, lai miljons dzīvotu. 20. janvāra vakars bija vissaspringtākais, jo negaidītu uzbrukumu Iekšlietu ministrijai sāka nenoskaidroti OMON spēki, kuri ar lodēm nonāvēja piecus cilvēkus: Rīgas miličus – Vladimiru Gomonoviču un Sergeju Kononenko, divus operatorus – Andri Slapiņu un Gvido Zvaigzni, vidusskolnieku Ediju Riekstiņu. Barikādes nostiprinot nelaimes gadījumā gāja bojā Ilgvars Grieziņš. Šo cilvēku atdotās dzīvības pierāda to, ka bija gods būt par barikāžu dalībnieku un aizsargāt savu Latviju. Upuri bija arī kā iedvesmas avots, lai gan skumjš, tomēr pietiekami liels, lai spētu likt tautai sarosīties un būt gataviem jebkādiem pavērsieniem.…
