Latviešu mitoloģijā Jumis ir druvu dievība,auglības veicinātājs.Pirmajos aprakstos par Jumi saukti dubultaugi, kopā saaugušus vārpas,rieksti.
Ar jumi saistīta labības novākšna,kā ietvaros norisinās Juma ķeršana vai dzīšana.Pļaujai tuvojoties uz beigām,kopā sanāk ļaužu pulks ar barvedi,kas var būt dan saimniece, gan labākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Juma ņemšanā.Neiztrūkstoš atribūts ir barvedes stebere.Juma ņemšanās aprakstos pierakstīti vairāki varianti, kā tas darāms. Dažos gadījumos uz lauka jau iepriekš tiek atstāts nenopļauts labības kušķītis,ko vēlāk sasien mezglā un uzliek tam virsū akmeni,citur šīs labības vārpas iepin vainagā un glabā klēti.Beidzot pļaut,runā par Juma saņemšanu,parasti tā runā,kad beidz rudzus pļaut.Par jumi saukuši pēdējo kūlīti,arī tiešu pašu pēdējo sauju.Divas vārpas ,kas saaugušas uz viena salma,arī saukuši par Jumi.Jauni ļaudis centušies atrast tādas saaugušas vārpas, tā esot zīme,ka tādas vārpas atradējs ātri apprecēsies.…
