ID902071

SatursAizvērt

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
	Anotācija	4
	Abstract	5
	Ievads	6
	Teorētiskā daļa	10
1.	Intimitātes jēdziens mūsdienu pētījumos	10
2.	Vīriešu un sieviešu partnerattiecību raksturojums psiholoģijas pētījumos	16
2.1.	Intimitātes nozīme partnerattiecībās	17
2.2.	Intīmo attiecību novērtējuma atšķirības vīriešiem un sievietēm	19
3.	Agrīnā un vidējā brieduma pieaugušo indivīdu psiholoģiskais raksturojums	23
3.1.	Agrīnā brieduma psiholoģiskais raksturojums	23
3.2.	Vidējā brieduma psiholoģiskais raksturojums	26
	Empīriskā daļa	30
1.	Kvantitatīvās pētījuma daļas metode	30
1.1.	Pētījuma procedūra	30
1.2.	Pētījuma dalībnieki	30
1.3.	Instrumentārijs	31
1.4.	Datu apstrādes un analīzes metodes	33
3.	Datu psiholoģiskā interpretācija par kvantitatīvo daļu	43
4.	Kvalitatīvās pētījuma daļas metode	46
4.1.	Pētījuma dalībnieku atlases procedūra	46
4.2.	Pētījuma mērījumu procedūra	47
4.4.	Kvalitatīvās analīzes pieeja	48
5.	Kvalitatīvā pētījuma r ezultātu analīze	50
6.	Datu psiholoģiskā interpretācija par kvalitatīvo daļu	59
7.	Kvantitatīvās un kvalitatīvās daļas pētījuma rezultātu salīdzinājums	61
	Secinājumi	63
	Nobeigums	64
	Atsauces	65

Darba fragmentsAizvērt

SECINĀJUMI
1. Visās četrās dzimuma un vecuma grupās vislielākie vidējie rādītāji parādās seksuālās intimitātes skalā. Šo fenomenu var izskaidrot ar 21.gadsimta iezīmi, kas ir pārlieku seksualizēta sabiedrība (Zurbriggen, Collins, Roberts , Tolman, Ward & Blake, 2010)
2. Dzīves laikā indivīdiem visvairāk mainās tieši seksuālā intimitāte, ja agrīnajā briedumā tā ir augstāka vīriešiem, tad vidējā briedumā – sievietēm, kas sakrīt arī ar psiholoģijas teorijām (Karpova, 2006)
3. Vienīgā statistiski nozīmīgā atšķirība pastāv agrīnā brieduma grupā sociālās intimitātes skalā, kas parāda, ka gados jaunām sievietēm sociālā intimitāte ir nozīmīgāka nekā vīriešiem, ko apstiprina arī citi autori (Fuhrer & Stansfeld, 2002; Serovs, 2003; Karpova, 2006).
4. Pēc vīriešu un sieviešu naratīviem var secināt, ka visnozīmīgais intimitātes aspekts ir emocionālā intimitāte un visnepieciešamākais, lai abi varētu piedzīvot pozitīvu pieredzi un abiem dzimumiem raksturīgi pieminēt šo visvairāk konceptu raksturojot visnegatīvāko iespējamo pieredzi partnerattiecībās (Bradbury & Karney, 2010; Lawrence, 2011; Randall & Schoebi, 2015).
5. Apskatot sieviešu un vīriešu atšķirības kvalitatīvajā pētījuma tās atklājās ar otro visbiežāk pieminēto aspektu satura vienībās, kurā vīriešiem seksuālās intimitātes kategorija ir vairāk pieminēta nekā sievietēm. Arī iepriekš veiktos pētījumos zinātnieki izdarījuši līdzīgus secinājumus par to, ka seksuālā intimitāte partnerattiecībās ir svarīgāka vīriešiem nevis sievietēm (Talmadge & Dabbs, 1990; Regan & Berscheid, 1999; Hook, Gerstein, Detterich & Gridley, 2003).…

Autora komentārsAtvērt

Bakalaura darbs ar nosaukumu "Intīmo attiecību novērtējuma atšķirības vīriešu un sieviešu grupās agrīnā un vidējā brieduma vecumposmu izlasēs". Saņemts vērtējums "9". Pētījumā veikta, gan kvalitatīva, gan kvantitatīva izlašu izpēte. Fragments no ievada: Partnerattiecību izveidošana ir viens no svarīgākajiem indivīda uzdevumiem dzīves laikā. Sākot jau no agrīnā brieduma pirmajiem gadiem aktualizējas vajadzība pēc intīmām attiecībam ar uzticamu partneri (Conger, Cui, Bryant, & Elder, 2000). Arī vidējā brieduma vecumposmā partnerattiecības ir viens no svarīgākajiem sociālajiem elementiem pieaugušo dzīvē, un to stabilitāti uzskata par vienu no personības brieduma pazīmēm (Ruff & Singer, 2002; Lanz & Tagliabue, 2007). Dažādi autori, gan agrākos (Schaefer & Olson, 1981; Thompson & Walker, 1989; Orosan & Schilling, 1992), gan jaunākos (Laurenceau & Kleinman, 2006; Mitchell, 2008; Ponti, Guarnieri, Smorti, Tani, 2010; Lawrence, 2011; Randall & Schoebi, 2015) pētījumos pierādījuši, ka intimitāte, kas ir viens no svarīgākajiem partnerattiecību komponentiem. Tieši intimitāte partnerattiecībās ir tas komponents, kas nosaka, cik funkcionāli un laimīgi ir abi partneri savā savienībā, taču tikai spēja uzturēt intimitāti, paredz šo savienību eksistējošu daudzu gadu garumā. Ne jau velti tieši nespēja pietiekamā līmenī apmierināt savas vēlmes pēc intimitātes bieži tiek atzīts, kā galvenais motīvs, kāpēc cilvēki meklē palīdzību pie psihoterapeitiem, kā arī viens no galvenajiem pāru attiecību šķiršanas iemesliem (Moss & Schvebel, 1993). Taču gan senākos pētījumos (Schaefer & Olson, 1981; Tolstedt & Stokes, 1983), gan pavisam neen veiktos pētījumos pierādīts, ka partnerattiecību intimitātes svarīgākais komponents ir emocionālā intimitāte (Randall & Schoebi, 2015; Bradbury & Karney, 2010). Taču par to vai atšķiras intīmo attiecību novērtējums vīriešiem un sievietēm, zinātnieku viedokļi dalās. Pastāv pētnieku viedokļi par to, ka sieviešu un vīriešu intīmo attiecību novērtējuma atšķirības ir samērā lielas, jo vīriešiem ir lielāka vajadzība pēc seksuālās intimitātes, bet sievietēm pēc emocionālās intimitātes (Thompson & Walker, 1989; Greeff & Mahlerbe, 2001; Hook, Gerstein, Detterich & Gridley, 2003). Taču citu līdzīgu pētījumu rezultāti liecinājuši, ka izteiktas dzimumatšķirības intimitātes uztverē nepastāv (Reis, 1998; Mackey, Diemer & O’Brien, 2000; Gaia, 2002). Šie pilnīgi atšķirīgie zinātnieku viedokļi pierāda, ka tēma par partnerattiecību intimitātes dzimumatšķirībām līdz šim nav pietiekoši izpētīta. Šajā bakalaura darba pētījumā par pamatu ņemts Šafera un Olsona intīmo attiecību novērtējuma modelis, kas sastāv no dažādiem intimitātes aspektiem – emocionālās, sociālās, seksuālās, intelektuālās un izklaides intimitātes (Schaefer & Olson, 1981).

Redakcijas piezīmeAtvērt