Vēstures gaitā teritoriālās cilvēku kopības ir dažādi mainījušās. Ir radušās un izzudušas milzīgas impērijas. Teritorijas ir apvienojušās un dalījušās. Ir mainījies arī publiskās varas apjoms un forma. Bet pati valsts kā sabiedrības organizācijas forma, kas radusies civilizācijas rītausmā, ir saglabājusies un joprojām pilnveidojas.
Izpratnes par valsts būtību ir daudzveidīgas. Taču jautājumā “Kādēļ pastāv valsts?” visu laikmetu domātājiem ir kopīga nostādne: valsts vajadzīga, lai sabiedrībā varētu uzturēt kārtību. Kādā ir šī kārtība, kam tā izdevīga un vai tā ir taisnīga – tur domas dalās, it sevišķi tāpēc, ka laika gaitā mainās arī priekšstati par to, kāda vispār ir taisnīga kārtība…
