Ir zināmi daudzi mācību modeļi : kognitīvais, komunikatīvais, uz emocionālu pārdzīvojumu vērstais, bērncentrētais, bilingvālais, tālmācības un vēl citi modeļi. Bet es šajā darbā vēlos pievērsties viena mācību modeļa analīzei, izmantojot psiholoģijas un pedagoģijas zinātnisko literatūru, noskaidrošu bērncentrētā mācību modeļa būtību, galvenās metodes, stiprās un vājās puses.
Šis mācību modelis pamatojas uz humānās pedagoģijas principiem.
Alternatīvo izglītības teoriju (arī bērncentrētā mācību modeļa) pamati sākas ar bērna tēla apjausmu, tā ir izglītība, kurā uzmanības centrā ir bērns. Skolēns tiek uzskatīts par mācību subjektu, bet skolotājs ir tas, kas rada apstākļus skolēna attīstībai un izaugsmei. Tiek akcentēti tādi, manuprāt, svarīgi faktori un prioritātes, kā individualizēta pieeja katram bērnam mācīšanas un mācīšanās procesā, skolas sadarbība ar ģimeni un ģimenes īpašās lomas akceptēšana. …
