-
Skolēnu iespēja izstrādāt zinātniski pētniecisko darbu
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Anotācija | 2 | |
Abstract | 3 | |
Ievads | 5 | |
Teorētiskā daļa | 7 | |
1. | Zinātniski pētnieciskā darba izstrādes specifika | 7 |
1.1. | Zinātniskums un pētniecība | 9 |
1.2. | Zinātniska valoda | 10 |
2. | Izstrāde un mūsdienīga iespēja | 11 |
Praktiskā daļa | 13 | |
3. | Interneta iespējas un skolēnu motivācija | 13 |
3.1. | Novērojums – materiālu pieejamība par zinātniski pētniecisko darbu | 14 |
3.2. | Aptauja – skolēnu priekšstati un motivācija iespējas izmantošanai | 16 |
Secinājumi | 21 | |
Izmantotā Literatūra | 22 | |
Pielikumi | 23 |
Secinājumi
Aptaujas rezultāti apstiprināja, ka lielākajai daļai vidusskolēnu ZPD ir obligāti jāizstrādā, tādējādi attīstot spēju un prasmi skolēnos veikt pētnieciskos darbus, kas arī noderēs iegūstot augstāko izglītību, bet skolēni ir pārāk virspusēji informēti par ZPD mērķiem pret pašu tā veidotāju, to, ka Zinātniski pētniecisko darbu kvalitatīvai veikšanai nepieciešams izmantot citu valodas stilu, nekā ikdienas saziņai, kas arī ir jāmācās praktizējoties, šī praktizēšanas iespēja tiek dota veidojot ZPD, jo zinātniskas valodas specifika ne visiem skolēniem ir saprotama un bieži interneta dēļ, skolēni, izmantojot priekšā dotu faktu kopumu, to neapgūst.
Darba hipotēze apstiprinājās daļēji: ZPD izstrādes iespējas palielina tehnoloģiju attīstība- interneta pieejamība un tajā iegūstamā informācija, bet tas tikai palielina izstrādes iespējas, komplektā ar to nenāk prasme atlasīt derīgu materiālu.
Interneta meklētājos ir viegli pieejama informācija, arī zinātniska rakstura materiāli, bet meklētāji to nepiedāvā kā primāro, skolēnam pašam ir jāveic nopietna faktu atlase, kas bieži vien tieši laika trūkuma dēļ tiek izdarīta pavirši vai arī netiek vispār, tādējādi netiek sasniegti tie mērķi, kurus paredz metodika un skolēnu ZPD nolikums.
Interneta meklētājos viegli pieejamā informācija stimulē darba veikšanu pavirši, un rada ilūziju, ka darbošanos var atlikt līdz termiņa beigām. Novērojums parādīja, ka kvalitatīvu un zinātniska rakstura materiālu atrast nemaz nav tik viegli, darba veicējam pašam ir jāmāk saredzēt mazs derīgas informācijas kopums, lielā nederīgā faktu sajaukumā un pēc tam to interpretēt savā skatījumā.
Veicot darbu, autora hipotēze, ka iespējas veidot ZPD ir palielinājušās, apstiprinājās daļēji, iespēja palielinās, bet arī mūsdienās pieaug paviršu darbu veidošana, jo ir radusies ilūzija, ka darbu izveidot ir dažu stundu darbs. Tas notiek jauno iespēju dēļ , kuras piedāvā internets, tātad darba gaita pierādīja, ka jaunas iespējas dod ne tikai acīmredzamus ieguvumus, bet arī blakusefektu, kura ietekmi uz personību attīstību varēs objektīvi novērtēt tikai pēc gadiem, kad šodienas skolēni praksē parādīs izglītības nozīmi savas karjeras veidošanā.
Skolēnu iespēja izstrādāt ZPD teorētiski ir palielinājusies, bet praktiski nepietiekamu skolēnu prasmju un dabīga cilvēciska slinkuma dēļ internets stimulē iespējas neizmantošanu, skolēns ir gatavs veikt minimumu, nevis maksimumu. Neesot informētam, ZPD var sajaukt ar referātu, konspektu vai kopsavilkumu. Neizprotot ZPD nozīmi, mērķi, tādējādi nepilnīgi vai vispār neapgūst pētnieciskās iemaņas, zinātniskas domāšanas specifiku un zinātniskas valodas stilu.
…
Zinātniski pētnieciskā darba nosaukums ir „Skolēnu iespēja izstrādāt Zinātniski pētniecisko darbu” (turpmāk tekstā minēts kā ZPD). Darbu veido 11.b klases skolnieks Vārds Uzvārds darba vadītājs vidusskolas skolotājs Vārds Uzvārds. Darba mērķis ir noskaidrot, vai iespēja izstrādāt ZPD ir palielinājusies tehnoloģiju attīstības rezultātā, kādu labumu skolēns gūst, veidojot kvalitatīvu Zinātniski pētniecisko darbu, un vai tas palīdz nākotnē, iestājoties augstākās izglītības iestādēs. Darba gaitā tika izvirzīta hipotēze, ka skolēnu iespēja izstrādāt ZPD ir palielinājusies interneta attīstības dēļ. Teorētiskā daļa tika veidota pamatojoties uz literatūrā un internetā pieejamo informāciju, Praktiskajā daļā tika veikts līdzdalības novērojums un anketēšana. Darba uzdevumi: 1. Iepazīties ar ZPD komponentiem un prasībām. 2. Apkopot informāciju par to, ko dod kvalitatīva ZPD izveidošana. 3. Analizēt, cik daudz skolēnu vispār apzinās ZPD lietderību un vai skolēni vispār zina, kas ir ZPD un kādi ir tā mērķi. 4. Pievērst gan skolēnu, gan skolotāju uzmanību, ka ZPD, attīstoties tehnoloģijām, zaudē savu sākotnējo jēgu, ja nav atbilstoša atbalsta, jo skolēni uzskata, ka visa internetā pieejamā informācija ir derīga un zinātniskam darbam atbilstoša.