Līdz ar padomju okupāciju sākas arī literatūras reorganizācija. Tās pirmais posms noris no 1940. līdz 1941. gadam un turpinās pēc 1945. gada – Otrā pasaules kara beigām. Literatūra tika izmantota kā padomju ideoloģijas sludināšanas instruments – tajā centās atspoguļot padomju cilvēku kā paraugu pārējai sabiedrībai. Ar to sabiedrību motivēja un rosināja strādāt vienota mērķa labā.
Pirmajos pēckara gados tiek izdots pavisam maz grāmatu, jo vairums autoru devušies bēgļu gaitās. Latvijas teritorijā paliek tikai nedaudzi – A. Upīts, A. Čaks, A. Grigulis, J. Sudrabkalns, V. Lācis u. c. Tā kā visas iepriekš Latvijas teritorijā pastāvošās izdevniecības tika aizslēgtas, tika izveidota VAPP – vienota Valsts apgādniecība un poligrāfisko uzņēmumu pārvalde. Parādījās izdevumi “Karogs” (redaktors A. Upīts), “Literatūras avīze”, “Literatūra un māksla” u. c. …
