Siltumizolācija un ēka

7. Secinājumi
Pēc literatūras un materiālu izpētes pārliecinājos, ka šī tēma ir ļoti aktuāla. Siltumizolācijas materiālu izvēle ir atbildīgs un sarežģīts lēmums, jo katram gadījumam ir individuāls risinājums.
Katram no siltināšanas materiāliem ir savas priekšrocības un trūkumi, atšķiras arī to iestrādāšana konstrukcijās, tāpēc konkrētajai būvkonstrukcijai piemērotāko materiāli var ieteikt tikai speciālists. Materiāla izvēlē noteicošs ir arī subjektīvais viedoklis un finanses.
Latvijā būvkonstrukciju siltināšanā tradicionāli populārākie ir divi siltumizolācijas materiālu veidi – minerālvate (akmens un stikla vate) un putu polistirols jeb putuplasts. Minerālvate objektīvi tiek uzskatīta par optimālu siltumizolācijas materiālu, kas izmantojams gandrīz visās ēkas būvkonstrukcijās. Putu polistirols jeb putuplasts Latvijā ir viens no plašāk izmantotajiem siltumizolācijas materiāliem ēku fasāžu siltināšanai. To daudzējādā ziņā nosaka materiāla cena, kas ir zemāka nekā minerālvatei.
Mājas siltumizolācijai izmanto divus paņēmienus - siltināšanu no ārpuses un siltināšanu no iekšpuses. No iekšpuses telpas siltina tikai tad, ja tas nav iespējams no ārpuses. Siltināšanu no iekšpuses galvenokārt ieteicams lietot tikai vecu ēku siltināšanai, kad fasāde jāsaglabā tās oriģinālajā izskatā, ēkām, kuras izmanto periodiski un, kad jāsiltina tikai kāda no ārsienas daļām. Šīs metodes galvenie trūkumi ir telpas samazināšanās siltumizolācijas slāņa dēl, tvaika izolācijas nepieciešamība, kas pasliktina mikroklimatu telpās (sienas caur tvaika izolācijas plēvi nemaz neelpo vai arī gaisa apmaiņa ir jūtami traucēta), kā arī ēkas siltuminerces samazināšanās, jo karkasu veidojošais materiāls tiek izolēts no iekštelpām un nevar uzņemt iekštelpu siltumu.
…