Secinājumi
Latvijas valsts pirmsākumos nebija vienota formastērpa. Iemesls – bija liela nabadzība. Apģērbi tika pāršūti no vecāku drēbēm, trūka apavu. Meitenēm galvenais apģērbs bija kleitas, mati bija sapīti bizēs (pārsvarā), kosmētiku nelietoja.
Pieaugot labklājībai pieauga prasības pēc vienota apģērba stila skolās.
2. Pasaules kara laikā – atkal liela nabadzība, apģērbs tiek vilkts kādas katram ir iespējas.
50tajos gados sāka ieviest vienotu formu ar konkrētām prasībām.
70tajos – 80tajos gados bija nepieciešams ikdienā lietot rūpnieciski ražotus skolēnu apģērbus – gan svētkos gan ikdienā. Individuālā stila izpausme tika asi apspiesta.
Šodien bieži vērojama, tendence izcelties, kļūt labākam un interesantākam nekā līdzcilvēki blakus. Mūsdienās, it īpaši jaunieši, cenšas izcelties un veidot savu personību. Jaunieši savas personības izveidei, kā galveno palīgmateriālu izmanto apģērbu aksesuārus.
…
