Savukārt, ir kad Tu- vēstījums vai Tu- un Es vēstījums ne tikai nekaitē, bet gluži pretēji, pat vēlams. To vajadzētu sabiedrībai izmantot biežāk, it īpaši pret bērniem, lai bērni spētu saglabāt labu pašvērtējumu. Bet atcerēsimies, tas jāsaka nevis lai vienkārši pateiktu, bet ar patiesām emocijām. Piemēram: „Tu esi šorīt istabu sakārtojis bez teikšanas! Tu esi mani patiesi iepriecinājis!” Mums vajadzētu biežāk teikt pozitīvās jūtas, jo ar tām mēs darām arī citus laimīgus.
Neaizmirsīsim ari sadzirdēt pašam sevi, savas patiesās jūtas veidojot saskarsmi. Jo vairāk un „dziļāk” sevī mēs apslēpjam savas jūtas, ziedojoties otra dēļ, jo vairāk pievēršam uzmanību saviem iekšējiem pārdzīvojumiem. Šādas sajūtas netiek „apslēpta”, bet tieši pretēji, izraisa lielāku diskomfortu, aizvainojumu sevī un neapmierinātību. Tādēļ svarīgi ir sadzirdēt savas patiesās vēlmes un turēties pretī citu spiedienam un manipulācijai. Ir jārūpējas ne tikai par citu personu, bet arī par savām personiskajām interesēm.
…
