Tiesības ir kā sociāla institūcija, kas nevar pastāvēt ārpus sabiedrības, taču arī sabiedrība nevar iztikt bez nekādas sociālās regulācijas un tieši tiesības ir viens no sociālās regulācijas līdzekļiem. Dalījums tiesību nozarēs ir nepieciešams, lai darbība būtu sistematizēta un organizēta, jo sadalot tiesības šaurākās nozarēs ir iespējams kvalitatīvāk veikt darbu un aizstāvēt un pārstāvēt šīs tiesības. Konstuticionālās tiesības nosaka, kāda būs valsts darbība, valsts orgānu darbība būs administratīvo tiesību pārziņa, cilvēka privātās tiesības ar civillikumu, bet kriminālos pārkāpumus pārraudzīs krimināltiesības un cilvēku pamattiesībās būs attiecināmas uz cilvēktiesībām.
Galvenā tiesību nozare ir konstitucionālās tiesības, kas regulē cilvēka, indivīda, pilsoņa un sabiedrības dzīves tiesiskos pamatus no vienas puses un valsts uzbūves un darbības tiesiskos pamatus no otras puses, kā arī abu šo pušu savstarpējās attiecības. Pati konstitūcija ir tautas vai valsts pamatlikums, kas var būt rakstīts vai nerakstīts, kurš nofiksē pārvaldes raksturu un formas, nosaka galvenos principus, kuriem ir pakļauta valsts iekšējā dzīvē, nosaka valsts pārvaldes formu, regulēšanu, valsts varas sadali starp institūcijām, kā arī valsts attiecības ar tautu. Šo tiesību galvenais avots ir Satversme.…
