Hromatogrāfijas metode
Šo metodi plaši izmanto sarežģītu maisījumu analīzei, kas balstās uz sākotnējo analizējošās vielas sadali elementos, pēc kura seko vielas atsevišķu elementu koncentrācijas noteikšana.
Gāzes aborbcijas metode ir piemērota maisījumu analīzei, kas satur zemu viršanas temperatūras gāzes (H2, CO, CH4). Kā absorbentu izmanto cietu porainu sajaukumu (ugunsizturīgo ķieģeli).
Gāzes-šķidruma metodē par absorbentu izmanto negaistošu šķidrumus, kuri uzlieti uz cieta poraina materiāla. Metode ir piemērota sarežģītu maisījumu analīzei, kas satur sastāvdaļas ar aptuveni vienādām vārīšanas temperatūrām.
Pie hromatermografiskās metodes analīze tiek veikta pie dažādām temperatūras kolonnām, kas palielina selektivitāti un jutību metodei. Kapilāra metode, kas balstās uz maisījuma sadalīšanu garā (20-300 m) kapilārā, kura iekšējās sienas samitrinātas ar mazlidojošu šķidrumu, ļauj ātri analizēt mazas koncentrācijas gāzi. Ar gāzu hromatogrāfijas metodi, var analizēt vielas ar viršanas temperatūru no 173-800 K.
Mūsdienu hromatogrāfi ir ar automātiskām mērierīcēm paraugu sagatavošanai, detektori, kas balstās uz dažādiem mērījumu metodēm, iemontētiem mikroprocesoriem ar programmu priekš datu apstrādes, kā arī ar standarta paraugiem hromatogrammu kalibrēšanai. Hromatogrāfijas metode ļauj noteikt koncentrāciju dažādi kompleksiem maisījumiem, kas satur līdz simtiem elementiem, ar relatīvo kļūdu 5-10%. Lietojot augstāko klašu precizitātes hromatogrāfus mērījuma kļūda ir 0,5-2%. Hromatogrāfijas metode un tās savienojums ar masas spektrometrijas, spektrometrijas, jonizācijas un citām metodēm, ir daudzsološas metodes, lai uzlabotu precizitāti analītiskajiem mērījumiem.
…
