Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 17.01.2013.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 6 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Reformācija Livonijā: atspoguļojums LPSR un trimdas historiogrāfijā', 1.
  • Referāts 'Reformācija Livonijā: atspoguļojums LPSR un trimdas historiogrāfijā', 2.
  • Referāts 'Reformācija Livonijā: atspoguļojums LPSR un trimdas historiogrāfijā', 3.
  • Referāts 'Reformācija Livonijā: atspoguļojums LPSR un trimdas historiogrāfijā', 4.
  • Referāts 'Reformācija Livonijā: atspoguļojums LPSR un trimdas historiogrāfijā', 5.
  • Referāts 'Reformācija Livonijā: atspoguļojums LPSR un trimdas historiogrāfijā', 6.
  • Referāts 'Reformācija Livonijā: atspoguļojums LPSR un trimdas historiogrāfijā', 7.
  • Referāts 'Reformācija Livonijā: atspoguļojums LPSR un trimdas historiogrāfijā', 8.
  • Referāts 'Reformācija Livonijā: atspoguļojums LPSR un trimdas historiogrāfijā', 9.
  • Referāts 'Reformācija Livonijā: atspoguļojums LPSR un trimdas historiogrāfijā', 10.
  • Referāts 'Reformācija Livonijā: atspoguļojums LPSR un trimdas historiogrāfijā', 11.
  • Referāts 'Reformācija Livonijā: atspoguļojums LPSR un trimdas historiogrāfijā', 12.
  • Referāts 'Reformācija Livonijā: atspoguļojums LPSR un trimdas historiogrāfijā', 13.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
I.  Reformācija Livonijā LPSR historiogrāfijā    4
II.  Reformācija Livonijā no trimdas autoru skata punkta    9
  Secinājumi    11
  Izmantotās literatūras saraksts    12
Darba fragmentsAizvērt

Secinājumi
Referāta ietvaros es iedziļinājos Livonijā notikušās reformācijas problemātikā, izpētot LPSR un trimdas vēsturnieku viedokļus par šo jautājumu. Lai gan praktiski neviens no darbiem nav monogrāfisks pētījums reformācijas jautājumam, un apskatītie darbi bija vairāk vai mazāk vispārīgi, izpētes rezultātā es nonācu līdz šādiem secinājumiem:
1. LPSR historiogrāfijā kopumā dominē tendence akcentēt tieši reformācijas šķirisko raksturu un būtību, parādot to kā veco šķiru sadursmi ar jaunajām. Likumsakarīgi tam atbilst arī padomju laika definīcija dēvēt reformāciju par antifeodālu kustību. (No apskatītajiem darbiem izņēmums ir V.Dorošenko sarakstītā nodaļa „Latvijas PSR vēsturē”, kur tā netiek saukta par antifeodālu kustību, bet galvenajās vadlīnijās ir saglabāta ideja par šķiru sadursmi.)
2. LPSR historiogrāfijā uzsvars tiek likts uz reformācijas cēloņu politiskajiem motīviem, praktiski pilnībā ignorējot reformācijas idejiskos motīvus. Kopumā saglabājas tendence šajos darbos vērtēt reformāciju negatīvi.
3. Trimdā sarakstītajā darbā „Latvijas vēsture 1500-1600”, Dunsdorfs pauž pretēju viedokli LPSR historiogrāfijā paustajam, reformācijas iemeslus nemeklējot ne valdnieka politikā, ne centralizētas valsts rašanās procesā. Tieši pretēji autors akcentē reformācijas pašu idejisko nozīmi, kā arī uzsver Livonijas idejisko saikni ar Vāciju.

Autora komentārsAtvērt
Atlants