Atšķirībā no Bībeles leģendas Raiņa traģēdijā tiek iezīmēti daudzi raksturi: Levijs un Simons- ļauni, nežēlīgi, Rubenss- labs, bet nevarīgs, neizlēmīgs, Juda- taisnīgs. Ar individuālām rakstura īpašībām apveltīti arī citu brāļu tēli. Jāzepa sieva Asnate un tās tēvs Potifers- nosvērti, mierīgi. Arī galvenais varonis Jāzeps- dziļi cilvēcisks, emocionāls, liels savā būtībā.
Bībeles leģendas izskaņa ir: „Jāzeps pieredzēja no Ēfraima bērnu bērnus trešajā augumā, un arī Manases dēla Machīra bērni piedzima uz Jāzepa ceļiem.” ( I; 23) „Un Jāzeps nomira simts desmit gadus vecs, un to iebalzamēja un ielika Ēģiptē šķirstā.” ( I; 26)
Raiņa traģēdijā- lai gan ir panākta izlīgšana, nolīdzināts vecais naids starp brāļiem, Jāzepa jūtas ir:
„Ne jūds es esmu vairs, ne ēģiptiets,
No dzīves atrauts, sapnī izgaistu,
Es eju meklēt lielo taisnību,
Kas vieno visumu un viņā mani;
To taisnību, kas salauž pasaulsbalstus.” ( IV; 272.lpp.)
Zenta Mauriņa raksta: „Jāzeps varbūt vienīgais varonis pasaules literatūrā, kam pat nāve nav atpūta, miers, bet kāpšana, viņa atvadas vārdi, nāvē ejot, tik spraigi, it kā viņš ietu jaunā cīņā.” (III; 130.lpp.)
…
