1940. gadu Latvija sagaidīja, kā iekšēji vāja, viegli pakļaujama valsts. Sešu gadu laikā tika likvidētas gandrīz visas pilsoniskās sabiedrības institūcijas, kā arī ieviesta kameru sistēma, pastiprināta preses cenzūra, ieviesti korporatīvisma principi. Nenoliedzami Ulmaņa režīms latviešu kultūrai un sabiedrībai ir atstājis arī pozitīvas lietas. Piemēram, Ulmaņa laikā tika nodibināta Latvijas kredītbanka, uzbūvēts Ķeguma HES, ieviesta ikgadēja akcija „draudzīgais aicinājums”, kurš vēl līdz pat mūsdienām darbojas.
Es personīgi Ulmaņa režīmu ne atbalstu ne arī nosodu. Lai gan Ulmaņlaikos Latvija šķietami uzplauka un attīstījās, tomēr nevar noliegt, ka viņa darbībā saskatu arī negatīvas iezīmes. Ulmaņa valdīšanas stils nebija demokrātisks un, manuprāt, bez demokrātiskas valsts pārvaldīšanas valsts ilgtermiņā nevar veiksmīgi pastāvēt un attīstīties.…
