Vientulība- tu esi viens un pamests....
Vientulība- tev apkārt rit aktīva dzīve, bet tu esi viens pats, viens un nesaprasts, tu jūties svešs un savādāks...
Manuprāt, ir divu veidu savrupības: pirmā, ja cilvēks ir nošķirts no sabiedrības, dzīves un vispārējās aprites, ja persona netiek pieņemta aprindās, ļaudis viņu atstumj, bet otrā veida vientulība ir, kad indivīds labprātīgi nevēlas vai arī nevar, kas ir daudz nežēlīgāk, uzņemt savā pasaulē citas mirstīgās dvēseles. Ar šādu, ja tā var teikt, problēmu saskārās un pat sadzīvoja Rainis.
Es dzejnieka izjūtas uztveru savādāk kā vienkārši vienpatību, savā ziņā varu apgalvot, ka viņa emocijas, drīzāk mazu stūrīti no tām, sajūtu dziļāk savas personīgās pieredzes dēļ. Mana jūtu pasaule kaut nedaudz palīdz iepazīt un izprast Raiņa dzeju, mākslu un emocijas, tomēr jāteic, ka man šādas vientuļas un noslēgtas domas izpaužas tikai mirkļa, īsu un pavisam neilgu brīžu iespaidā, salīdzinājumā ar diženo vīru, man tie ir tikai vairāki sīki acumirkļi, kuriem gribu ātrāk pārkāpt pāri.…
