Elektrostacijās ražotā elektroenerģija pa ceļam līdz patēretājiem tiek vairākkārt transformēta paaugstinošos un pazeminošos transformatoros. Lieljaudas transformatoros zūd ap 0.4%, mazjaudas ap 2% no transformētās enerģijas un šo zudumu izmaksas ikgadu sastāda tūkstošus latu. Tādēļ ir tendence samazināt tranformācijas pakāpju skaitu, līdz ar to transformatoru uzstādīto jaudu, un efektīvāk izmantot transformatorus, palielinot to slodzi.
Atkarībā no patērētāju elektroapgādes drošuma prasībām izveido vientransformatora vai divtransformatoru apakšstacijas. Parasti būvē apakšstacijas ar diviem transformatoriem. Tad viena transformatora bojājums nerada patērētāju elektroapgādes pārtraukumu. Šādas elektroapakšstacijas ekspluatācijas pirmajos gados, kad slodze vēl nav sasniegusi aplēses vērtību, vēlama tikai viena transformatora uzstādīšana. Šajā periodā ir nepieciešams rezervēt elektroapgādi pa VS un ZS tīklu. Ja tas nav iespējams, tad sākumā uzstāda abus transformatorus.
Katram transformatoram ir nosacīts burtu apzīmējums, kas dotajā secībā raksturo:
• Fāžu skaitu(O- vienfāzes, T - trīsfāzu);
• Dzesēšanas sistēmas veidu (C, M, Д, Ц, ЦД);
• Tinumu skaitu (T - trīstinumu, P - ar šķeltu ZS tinumu, bez apzīmējuma - divtinumu);
• Burts H norāda, ka transformatoram ir RZS tipa sprieguma regulators atzarojumu pārslēgšanai zem slodzes;
• Autotransformatoru apzīmē ar burtu A, liekot to pirms pārējiem apzīmējuma burtiem.
• Aiz burtu apzīmējuma norāda nominālo jaudu un sprieguma klasi.
…
