Vērtējums:
Publicēts: 10.12.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 1 vienības
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Varš, sudrabs, zelts, cinks, titāns', 1.
  • Konspekts 'Varš, sudrabs, zelts, cinks, titāns', 2.
  • Konspekts 'Varš, sudrabs, zelts, cinks, titāns', 3.
  • Konspekts 'Varš, sudrabs, zelts, cinks, titāns', 4.
  • Konspekts 'Varš, sudrabs, zelts, cinks, titāns', 5.
  • Konspekts 'Varš, sudrabs, zelts, cinks, titāns', 6.
  • Konspekts 'Varš, sudrabs, zelts, cinks, titāns', 7.
Darba fragmentsAizvērt

Pazīstamākie vara minerāli ir halkopirīts (CuFeS2), vara spīde (Cu2S), pusdārgakmens malahīts (CuOH2).
Īpašības.
Varš ir sarkanīgs, smags, samērā mīksts un plastisks metāls, viens no labākajiem siltuma un elektrības vadītājiem.
Varš ir ķīmiski neaktīvs metāls. Ar gaisa skābekli tas sāk reaģēt 185ºC temperatūrā, veidojot CuO, bet augstākās temperatūrās rodas Cu2O. Bāziskā vara karbonāta apsūbējums uz vara un tā sakausējumu virsmas ilgstošā saskarē ar gaisu veidojas tikai parastajos apstākļos:
2Cu + O2 + H2O + CO2 → (CuOH)2CO3
Parastajos apstākļos vara pulveris reaģē ar visiem halogēniem. Sakarsēts varš deg hlorā, kā arī sēra un fosfora tvaikos, veidojot attiecīgi CuCl2, Cu2S un vara fosfīdus Cu3P un Cu3P2. Ar ūdeņradi, oglekli un slāpekli varš nereaģē. Uz varu iedarbojas oksidējošās skābes (HNO3 un H2SO4). Skābekļa klātbūtnē tas reaģē arī ar koncentrētu sālsskābi, veidojot vara (II) hlorīdu un ūdeni.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants