Ikvienu cilvēku reizi pa reizei piemeklē, tā saucamās, „melnās svītras” dzīves zebras paklājā, arī mani. Taču šādos brīžos ļaudis reti aizdomājas, ka patiesībā jau jebkurai neveiksmei ir arī kāda pozitīva ietekme. Var jau būt, ka esmu nelabojama optimiste un maniem mākoņiem ir ne tikai sudraba maliņa, bet arī zelta un platīna, taču es esmu pārliecināta, ka „neveiksmes savā ziņā ir ceļš uz panākumiem” (O. Mandina).
Jebkuru neveiksmi pavada vesela gūzma negatīvu emociju- dusmas, mazvērtības sajūta, vilšanās... Šīm emocijām nedrīkst ļaut gūt virsroku! Nav jau viegli saglabāt pozitīvu attieksmi, it īpaši, ja brīžiem šķiet, ka tava pasaule ir pilnīgi ne vairs tavā kontrolē, tomēr, spējot emocionāli pārvarēt neveiksmju brīžus, rodas iespēja izmantot tos sev par labu. Katra neveiksme ir izaicinājums- vai spēsi to pārvarēt, vai spēsi atrast pareizo rīcības variantu, vai spēsi mācīties no tās, tā vietā, lai žēlotu pats sevi un ieslīgtu depresijā. Jebkuras grūtības pārvarot, indivīds kļūst emocionāli stiprāks, intelektuāli bagātāks, nobriedušāks, vairāk pieredzējis.…
