Ar vārdu „nenodot” es saprotu vīrieša atbildību trīs nosacītos līmeņos – pret valsti, pret ģimeni un galu galā arī pašam pret sevi un saviem principiem.
Vīrietis vienmēr ir bijis ģimenes apgādnieks un sargātājs un „nenodot” – tas ir bijis, tam jābūt vīrieša galvenajam aicinājumam. Augstākajā līmenī tā ir valsts, tauta kopumā. Tēvzemes brīvība un neatkarība ir tās pamatvērtības, kas tautai allaž jāprot turēt augstā cieņā. Tās nav aizskaramas. Tautai brīvību gan var nolaupīt, bet arvien tā tieksies atgūt zaudēto. To pierāda arī vēsture, kad visas Baltijas valstis prata izmantot PSRS (politisko) vājuma brīdi, lai atjaunotu neatkarību. Tas ir tāpat kā slāpstošais alkst pēc ūdens malka, slīkstošais – pēc elpas, neredzīgais – pēc saules un gaismas. Piemēru ir ļoti daudz!
…
