Antigones tēls Sofokla traģēdijā ir pilns ciešanu radītā spēka. Darbībā, dialogos meitene atklājas kā mērķtiecīga, cēla personība bez iekšējām pretrunām. Tēlu paspilgtina Antigones kontrastējošā māsa Ismēne, kura ir iekšēju konfliktu mocīta, un meklē kompromisus. Tā Sofokls lasītājam ļauj izvēlēties, kura tēla dzīvei ir lielāka jēga, un sasaista to ar mūsu reālās dzīves dilēmām. Abas māsas ir vienādā situācijā, tomēr katra izdara izvēli atbilstoši savam raksturam: ,,Tu dzīvību, es nāvi izvēlējos sev.”
Šī Sofokla atainotā iekšējā cīņa, ar tieksmi nepakļauties varas un sabiedrības normu spiedienam, ataino to, cik spēcīgas var būt cilvēka jūtas pret tuvāko. …
