-
Nauda, banku sistēma un monetārā politika
Ārzemju aktīvos ir vērojams aktīvu pieaugus ar katru gadu, kas tikai 2008. gadā ir krities, kas varētu būt izskaidrojams ar ārzemju saistību palielinājumu, palielinoties Eiropas Komisijas noguldījumam Latvijas Bankā, kā arī saistīts galvenokārt ar Latvijas valdības noguldīto līdzekļu apjoma pieaugumu Starptautiskā Valūtas fonda piešķirtā aizdevuma rezultātā. Taču ar vietējiem aktīviem ir vērojama pavisam otrādāka tendence, jo aktīvi, sākot ar 2004. gadu ir kritušies, tikai 2008. gadā vērojama diezgan augsts pieaugums, jo palielinājās kredītiestādēm izsniegto kredītu atlikums.
Arī bankas pasīvi ar katru gadu ir tikai auguši. Vietējo saistību palielinājums ir vērojams, palielinoties kredītiestāžu, bet samazinoties valdības un citu finanšu institūciju noguldījumiem Latvijas Bankā. Ārzemju saistību pieaugums galvenokārt saistīts ar no ārvalstu finanšu institūcijām saņemtajiem resursiem. Taču vietējo un ārzemju saistību izmaiņu (pieauguma) rezultātā bilances pasīvā samazinājās apgrozībā esošo latu apjoms.Kapitāla un rezervju apjoma palielinājums ir galvenokārt vērtspapīru tirgus vērtības svārstību iespaidā pieaugot pārvērtēšanas konta lielumam.1
1.Kādas sviras izmanto Centrālās bankas naudas piedāvājuma (naudas masas apgrozībā) regulēšanai?
Pirmkārt, normatīvi, kas ierobežo komercbanku kredītu izsniegšanu. Tā, piemēram, Latvijas Banka ir noteikusi, ka bankas kredīti un galvojumi nedrīkst vairāk par 10 reizēm pārsniegt bankas pašu kapitālu. Šis normatīvs tieši ierobežo bankas naudas radīšanu. Bankas pašu kapitāls ir pasīva postenis, bet kredīti un galvojumi – aktīva elementi. Jo lielāka ir šī starpība starp pasīva un aktīva attiecīgajām daļām, jo lielāka būs bankas nauda.
Otkārt, centrālā banka var regulēt (palielināt vai samazināt) obligāto rezervju normatīvu. Ja normatīvs ir lielāks, mazāk naudas paliek kredītam un otrādi. Te ir tiešs sakars ar bankas veidošanas lielumu. …
Naudas emisija. Latvijas Bankas centrālām bankām ir likuma piešķirtas monopoltiesības emitēt nacionālas naudas zīmes un monētas. Naudas daudzumu apgrozībā emitē atbilstoši papīra naudas apgrozības likumam (Irvinga Fišera likums M x V = Q x P), lai nepieļautu ne naudas badu, ne inflāciju. Naudas emisijai ir vairākas apakšfunkcijas. Pirmkārt, tā regulē naudas daudzumu apgrozībā. Otrkārt, tīri tehniski nomaina nolietotas naudaszīmes un monētas atbilstoši speciāliem normatīviem. Treškārt, kopējās naudas emisijas ietvaros emitē jubilejas monētas. Jubilejas monētas parasti tie kaltas no cēlmetāliem, un to tirgus cena krietni pārsniedz nominālo. Šī monētu emisija ir LB papildu ienākumu avots. Komercbanku rezerves LB un naudas daudzums apgrozībā. Bankas naudas daudzums un naudas multiplikators ir tieši atkarīgs no komercbanku rezervju likmes centrālajā bankā. No visiem noguldījumiem jebkurā valūtā Latvijas komercbankām ilgus gadus 8% jātur kā rezerve Latvijas Bankas speciālā bezprocentu kontā. Šī rezervju normatīva noteikšana ir LB kompetencē. Vajadzības gadījumā LB var šo rezervju procentu likmi un komercbanku līdzekļu lielumu kredītu piešķiršanai mainīt. Rezervju normatīvs dod iespēju regulēt naudas daudzumu apgrozībā. Pirmais variants. Rezervju likme tiek samazināta. Komercbanku iespēja izsniegt kredītu aug. Otrais variants. Rezervju likme tiek palielināta. Komercbanku rīcībā esošais naudas daudzums, ko var piešķirt kredītiem samazinās. Naudas multiplikators sarūk. Skaidrās naudas daudzums, kas galu galā nonāk apgrozībā, kļūst mazāks.
