Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 21.04.2015.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Dzeja Senajā Grieķijā', 1.
  • Konspekts 'Dzeja Senajā Grieķijā', 2.
  • Konspekts 'Dzeja Senajā Grieķijā', 3.
  • Konspekts 'Dzeja Senajā Grieķijā', 4.
  • Konspekts 'Dzeja Senajā Grieķijā', 5.
  • Konspekts 'Dzeja Senajā Grieķijā', 6.
  • Konspekts 'Dzeja Senajā Grieķijā', 7.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Sengrieķu literatūra    3
  Periodizācija    3
  Alkajs    3
  Alkaja dzejas fragmenti    4
  Literatūras vēsture    6
  Agrīnā literatūra    6
  Episkā dzeja    6
  Klasiskais laikmets    6
  Liriskā dzeja    6
  Dramaturģija    6
  Secinājumi    7
Darba fragmentsAizvērt

Agrīnā literatūra
Episkā dzeja
Sengrieķu literatūras aizsākumi ir liroepiski darbi: Homēra eposi "Iliāda" un "Odiseja", kā arī Hēsioda eposi "Darbi un dienas" un "Teogonija".
Par Homēru kā autoru nekādu drošu ziņu nav. Tāpat, lai arī par "Iliādas" un "Odisejas" autoru tradicionāli uzskatīts tieši viņš, nav šaubu, ka šie darbi sakņojas daudz senākā folkloras un mitoloģijas tradīcijā. Gan "Iliāda", gan "Odiseja" balstītas senākās leģendās, to valoda ir vienkārša, tieša, bet tajā pašā laikā - ļoti izteiksmīga un tēlaina.
Hēsiods — atšķirībā no Homēra — atstājis ziņas par sevi pats - savos eposos. Viņš ir dzimis Vidusgrieķijā Boiotijā; domājams, ka viņš dzīvojis ap 700.g. p.m.ē. Didaktiskajā eposā "Darbi un dienas" viņš precīzi aprakstījis sava laika un reģiona zemnieku dzīvi, kā arī piedāvājis tiem dažādus padomus un ieteikums. "Teogonija" ir pirmais mēģinājums sistematizēt sengrieķu mitoloģiju, izveidojot dievu hierarhiju un aprakstot to rašanos.

Autora komentārsAtvērt
Atlants