-
Reģionālā drošības politika. Baltijas valstu ceturtā "republika" - Kaļiņingrada
Novērtēts!
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| 1. | Ievads | 4 - 6 |
| 1.1. | Ģeogrāfiskā telpa | 4 - 6 |
| 1.2. | Vispārējs pārskats | 6 - 8 |
| 2. | Teorētiskais pamatojums. Krievijas - interešu un drošības politika reģionā | 6 - 8 |
| 2.1. | Baltijas jūras valstis un Krievijas anklāvs | 8 - 9 |
| 2.2. | ES un Krievijas attiecības - reģiona starptautiskās vides noteicēji | 8 - 9 |
| 3. | Politiskās dzīves realitātes. Baltijas valstis un Krievijas intereses | 8 - 9 |
| 3.1. | Militārās drošības draudu riska faktors | |
| 3.2. | Politisko un tiesisko aspektu faktors | |
| 3.3. | Ekonomisko un sociālo faktoru vide | 9- 12 |
| 3.4. | Ekoloģisko draudu situācijas | 9- 12 |
| 4. | Secinājumi | 12 - 16 |
| 4.1. | Interešu konflikts ar Krieviju un tā risinājumi | 13- 14 |
| 4.2. | „Drošības komplekss" reģionā | 14- 15 |
| 4.3. | Pamatnostādnes, ierosinājumi, atziņas | 15 - 16 |
Prūsijas - kā tagadējās Kaļiņingradas vārdā nosauktais Krievijas Federācijai piederīgais valsts teritoriālais apgabals, savā vēsturiskajā pastāvēšanas laikmetā raksturojas ar ārkārtīgi smagu ģeopolitisko situāciju mantojumu. Pārskatāmajā Baltijas reģiona starpvalstu attiecību jomā, apgabala teritorija atrodas nemitīgu politisko notikumu krustugunīs. Īpašu starpvalstu attiecību notikumu klāstu starptautiskās sistēmas arēnā ienesot arī šodien.
Prūsijas - Kaļiņingradas teritoriālās piederības veidojums tika noteikts pēc otrā pasaules kara, kad uzvarējušo valstu starpā jau 1945. gadā, sarunās Potsdamas miera konferencē (sabiedrotie) ASV, Anglijas un Krievijas valstu vadītāji vienojās par Prūsijas sadalīšanas kārtību, starp Poliju un Krieviju.
II pasaules kara beigās Krievijas karaspēks ieņēma sagrauto Kēnigsbergas pilsētu 1945.g. 9. aprīlī. Jakas un Potsdamas konferencēs sabiedroto pārstāvji A. Prūsiju nodeva tiešai PSRS okupācijai. Līdz ar R. Prūsijas apgabala nodošanu Polijai Vācija zaudēja zemes robežu ar tās kādreizējo valsts sastāvdaļu. Prūsijas kara vēstures liktenī, tā nebija pirmā reize. Šādu - kādas zemes daļas anklāva situāciju Prūsija piedzīvoja arī pēc Prūšu-franču kara 1807.g., kur Tilzītes miera līguma iespaidā, tā nonāk teritoriālā izolācijā, jo R.Prūsija pieder zviedriem, tad poļiem.…
Darbā aprakstīta Baltijas valstu ceturtās „republikas” – Kaļiņingradas ģeogrāfiskā telpa. Teorētiski pamatota Krievijas - interešu un drošības politika reģionā, apskatot šādus jautājumus: Baltijas jūras valstis un Krievijas anklāvs; ES un Krievijas attiecības - reģiona starptautiskās vides noteicēji. Analizētas Baltijas valstu un Krievijas intereses, apskatot šādus politiskās dzīves aspektus: militārās drošības draudu riska faktors; politisko un tiesisko aspektu faktors, ekonomisko un sociālo faktoru vide, kā arī ekoloģisko draudu situācijas. Izstrādāti ierosinājumi interešu konflikta ar Krieviju risināšanai un „Drošības kompleksa" reģionā nodrošināšanai.
