Šis temats man šķita vispiemērotākais, lai tam pievērstu pastirpinātu interesi, jo principā personības socializācija sākas no bērna dzimšanas. Kopš tā brīža, kad bērns ar pirmo soli un pirmo kliedzienu pavēsta par savu ierašanos pasaulē, sākas jaunās būtnes neatkārtojamā dzīve. Tiek sarauta fiziskā saikne ar mātes organismu un ar katru dienu bērns kļūst aizvien patstāvīgāks, samazinās viņa tiešā atkarība no mātes. Taču bez mātes viņš arvien vēl nevar iztikt. Mātes palīdzība, mīlestība, tā ir zīme, ka viņa vienmēr ir blakus. Mātes vienmēr rada labvēlīgus apstākļus, lai bērns nebaidoties varētu turpināt savu ceļu dzīvē. Dzīvē – kur to gaida tikšanās ar vienaudžiem, draugiem un nepazīstamiem cilvēkiem.Socializācija ir daudzpusīgs cilvēka sabiedriskās dzīves pieredzes apguve, kas ir slikti, par ko viņu apbalvos un par ko sodīs. Citiem vārdiem sakot, socializācijas procesā bērns mācās:
kā izturēties;
kā emocionāli reaģēt dažādās situācijās;
kā pārdzīvot un izrādīt dažādas jūtas;
kādā veidā izzināt apkārtējo dabas un sociālo vidi;
kā adaptēties sabiedriskajai videi un tās nosacījumiem;
kā organizēt savu sadzīvi;
kā efektīvi piedalīties saskarsmē un kopīgajā darbībā.…
