Vērtējums:
Publicēts: 08.01.2020.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 16 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Arheoloģijas zinātnes galvenās iezīmes Latvijas PSR', 1.
  • Referāts 'Arheoloģijas zinātnes galvenās iezīmes Latvijas PSR', 2.
  • Referāts 'Arheoloģijas zinātnes galvenās iezīmes Latvijas PSR', 3.
  • Referāts 'Arheoloģijas zinātnes galvenās iezīmes Latvijas PSR', 4.
  • Referāts 'Arheoloģijas zinātnes galvenās iezīmes Latvijas PSR', 5.
  • Referāts 'Arheoloģijas zinātnes galvenās iezīmes Latvijas PSR', 6.
  • Referāts 'Arheoloģijas zinātnes galvenās iezīmes Latvijas PSR', 7.
  • Referāts 'Arheoloģijas zinātnes galvenās iezīmes Latvijas PSR', 8.
  • Referāts 'Arheoloģijas zinātnes galvenās iezīmes Latvijas PSR', 9.
  • Referāts 'Arheoloģijas zinātnes galvenās iezīmes Latvijas PSR', 10.
  • Referāts 'Arheoloģijas zinātnes galvenās iezīmes Latvijas PSR', 11.
  • Referāts 'Arheoloģijas zinātnes galvenās iezīmes Latvijas PSR', 12.
  • Referāts 'Arheoloģijas zinātnes galvenās iezīmes Latvijas PSR', 13.
  • Referāts 'Arheoloģijas zinātnes galvenās iezīmes Latvijas PSR', 14.
  • Referāts 'Arheoloģijas zinātnes galvenās iezīmes Latvijas PSR', 15.
  • Referāts 'Arheoloģijas zinātnes galvenās iezīmes Latvijas PSR', 16.
  • Referāts 'Arheoloģijas zinātnes galvenās iezīmes Latvijas PSR', 17.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  IEVADS    2
1.  LATVIJAS ARHEOLOĢIJAS ZINĀTNES INTEGRĀCIJA PSRS SISTĒMĀ    3
1.1.  Kadru sastāva izmaiņas Latvijas arheoloģijā pēc 1945. gada    3
1.2.  Latvijas PSR arheoloģijas zinātnes institucionalizācija    5
2.  ARHEOLOĢISKĀS IZPĒTES GALVENĀS IEZĪMES LATVIJAS PSR    7
2.1.  Galvenās arheoloģisko lauku darbu iezīmes Latvijas PSR    7
2.2.  Galvenās kabineta darbu iezīmes Latvijas PSR arheoloģijā    8
3.  PADOMJU IDEOLOĢIJA LATVIJAS PSR ARHEOLOĢIJAS ZINĀTNĒ    11
  KOPSAVILKUMS    13
  IZMANTOTO SAĪSINĀJUMU, LITERATŪRAS UN AVOTU SARAKSTS    14
Darba fragmentsAizvērt

KOPSAVILKUMS
Referāta mērķis aplūkot galvenās iezīmes raksturīgas Latvijas PSR arheoloģijas zinātnei tika sasniegts. Ir izdalāmas gan pozitīvā, gan negatīvā rakstura iezīmes.
Arheologu starpā izveidojās zināma pēctecība, kas turpinās arī mūsdienās neskatoties uz to, ka akadēmiska arheoloģiskā izglītība uz vietas Latvijas PSR nebija pieejama. Tika uzsvērts pētījumu starpdisciplinārais raksturs un izveidojās veiksmīga sadarbība ar saistīto jomu pētniekiem, taču tajā pašā laikā bija liegti kontakti ar Rietumu pētniekiem, kuru metodoloģija bija krietni attīstītāka nekā PSRS. Piemēram, C14 datēšanas metode , kas tika pielietota rietumos jau kopš 20. gadsimta otrās puses, Latvijā ienāca tikai pēc neatkarības atjaunošanas. Jāatzīmē arī neinformētība par jaunākajām norisēm pasaules pētniecībā un kontaktu neesamību ar latviešu trimdas arheologiem, kas būtu īpaši svarīga pirmajos pēckara gados. Tomēr, Latvijas arheologiem izveidojās lietišķā sadarbība ar pētniekiem citās PSR republikās, viņi piedalījās kopējos zinātniskajos forumos un publicēja pētījumu rezultātus.
Lauku darbu lielais apjoms saistībā ar HES celtniecību un citiem būvdarbiem lika arheologiem koncentrēties Daugavas baseinā un Austrumlatvijā. Līdz ar to Latvijas rietumu daļa tika pētīta minimāli, tomēr šīs aspekts ir pozitīvs tajā ziņā, ka jaunās 21. gada metodes ļauj veikt kvalitatīvāku izpēti.

Autora komentārsAtvērt
Atlants