Dabiskās tiesības nosaka, ka katram cilvēkam ir tiesības uz dzīvību. Tomēr viedokļi dalās jautājumā, kāds sods būtu jāsaņem tiem, kas atņēmuši dzīvību citiem. Vai cilvēks, kas atņēmis dzīvību citam, saglabā tiesības pats uz savu dzīvību? Vai var piešķirt tiesības atņemt dzīvību (izpildīt nāvessodu)? Domas dalās par to, vai nāvessods ir pieņemams risinājums. No vienas puses, sodam ir jāatbilst nodarījumam, no otras – ja dabiskās tiesības nosaka, ka cilvēka dzīvība ir neaizskarama, nav pieļaujama situācija, ka tiesības nogalināt tomēr tiek piešķirts atsevišķos, it kā attaisnojamos gadījumos. Latvijā nāvessods ir aizliegts kopš 1997. gada, taču vairākās valstīs tas ir atļauts, no kurām dažās arī tiek izmantots. Manuprāt, tiesības uz dzīvību ir neatņemamas, neskatoties ne uz kādiem apstākļiem.
Latvijas Republikas Satversmes 100. pants paredz, ka cenzūra ir aizliegta un ka katram ir tiesības brīvi paust savus uzskatus. Tomēr Satversme aizliedz lietot fašistisko simboliku un propagandēt izteikti fašistiskus uzskatus.…
