Patiesībā lasot šo darbu un domājot par mūsdienu situāciju, tas ir viens un tas pats. Vara padara cilvēku aklu, vēl vairāk varaskāru, arī Makbeta gadījumā, padara no cienījama cilvēka, par bezsirdi un tirānu. Tagad visur var redzēt šādas varas spēles. Pilnīgi visās vietās, ja tev pieder kaut tikai maza vara, tu vēlies vairāk un vairāk. Tavai vēlmei nav robežu un tā ir bez izmērojama.
Un kas notiek kad tev ir absolūtā vara? Cilvēks vienkārši ir pazudis un sadedzis.
Man vara nekad nav bijusi saistoša. Varbūt tas ir tāpēc, ka man nekad nav piederējusi tāda vara, kuru varētu palielināt. Un tas arī nav vajadzīgs. Bet visi ir tikai cilvēki un visiem ir savas vājās puses. Un gandrīz visi cilvēki ir garā vājas personības un vara spēj šo personību vēl vairāk pazudināt. Lai gan tam cilvēkam, kuram ir aši vara, liekas, ka viņš ir neuzvaram. Bet varai līdzi nāk pretinieki un milzīgs daudzums ienaidnieku un šī cilvēka varas tīkotāji, jo tikai sabradājot citus mēs spējam iegūt lielāku varu.…
