No 1972. gada 17. oktobra līdz 21. novembrim Parīzē norisinājās Apvienoto Nāciju Izglītības, Zinātnes un Kultūras organizācijas Ģenerālā konference, kur 16. novembrī tika pieņemta konvencija par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību. (UNESCO Latvijas Nacionālā Komisija 2007, ER)
UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā ir vietas, kurām ir ārkārtēja, universāla vērtība, un kuras ir tik nozīmīgas, ka tām ir jātiek saglabātām arī nākamajām paaudzēm. (Norvēģijas portāls 2007, ER) Pati svarīgākā 1972. gada Pasaules Mantojumu Konvencijas iezīme ir tās spēja apvienot kopā vienā dokumentā dabas aizsardzības un kultūras vērtību saglabāšanas koncepcijas. Ir būtiski saglabāt līdzsvaru starp cilvēka mijiedarbību ar dabu. Saskaņā ar "Konvenciju par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību" par izciliem kultūras objektiem tiek uzskatīt atsevišķi izcili pieminekļi, pieminekļu ansambļi un ievērojamas vietas.
Kopējais raksturojums
Norvēģijā konvenciju par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību ratificē 1977. gada 12. maijā. Norvēģijas pasaules mantojuma sarakstā ir iekļauti 7 objekti, no kuriem 6 ir kultūras mantojumi : Bergena (Iekļaušanas gads - 1979.), Urnes viduslaiku koka baznīca (Iekļaušanas gads - 1979.), Rērosa – raktuvju pilsētiņa (Iekļaušanas gads - 1980.), Altas klinšu grebumi (Iekļaušanas gads - 1985.), Vegas arhipelāgs (Iekļaušanas gads - 2004.) un Strūves ģeodēziskais loks (Iekļaušanas gads - 2005.), bet 1 ir dabas mantojums : Rietumnorvēģijas fjordi (Iekļaušanas gads - 2005.). (UNESCO World Heritage 2007, ER) …
