Pirms 1933. gada Krievijas attiecības ar Vāciju bija draudzīgas, ar Franciju un Lielbritāniju vēsas.Turpretī pēc nacistu nākšanas pie varas stāvoklis mainījās.Hitlers bija vienmēr ienīdis komunistus un slāvus un apgalvojis,ka Vācija paplašināsies austrumu virzienā.Krievija, baidīdamās, ka atkal būs jākaro ar Vāciju, tagad kļuva draudzīgāka pret Lielbritāniju un Franciju. 1934. gadā Krievija iestājās Tautu Savienībā. 1935. gadā tika noslēgts savstarpējās palīdzības pakts ar Franciju, un Krievija apņēmās palīdzēt Čehoslovakijai, ja tai kāds uzbruktu, - ar noteikumu, ka arī Francija palīdzēs Čehoslovakijai. Bet šī kolektīvās drošības politika neguva lielas sekmes. Angļu un franču īstenotā nomierināšanas politika iepretī fašistiskai agresijai, ko realizēja Hitlers, Franko, Musolīniun japāņi, pārliecināja Staļinu, ka Lielbritānija un Francija nav droši sabiedrotie. 1936. gadā noslēgtais Antikominternes pakts starp Vāciju un Japānu ļāva gandrīz droši pareģot, ka Krievijai sagaidāms karš divās frontēs. Tāpēc, lai vismaz novilcinātu, viņaprāt, nenovēršamo karu ar Vāciju, Staļins sāka meklēt iespēju uzlabot attiecības ar nacistu valdību.…
