Lasot jebkuru literatūras darbu, man rodas zināmas asociācijas un pārdomas – vai es šajā darbā saskatu kaut ko sev būtisku un apbrīnas vērtu. Reizēm pat pietiek ar to, ka lasītais mani uzrunā. Tomēr ir autori, kuru paustās domas mani iespaido līdz sirds dziļumiem un liek saklausīt ko pazīstamu un tuvu. Par saviem domubiedriem literatūrā uzskatu Imantu Ziedoni, Rūdolfu Blaumani un Mihailu Bulgakovu. Katram ir savs izteiksmes veids un paustās vērtības, bet tieši tas padara viņu darbus unikālus un manai sirdij tuvus.…
