Ivars Avots ir vientuļš cilvēks. Viņam ir nepieciešama citu cilvēku uzmanība. To var secināt, jo uz viesībām viņš vēlējās tikt tikai tāpēc, ka tas nozīmētu, ka viņš ir uzlūgts. Viņš centās arī pievērst viesu uzmanību, sitot kājas pret grīdu. Viņu var raksturot arī kā iedomīgu cilvēku, jo sākumā viņš bija pārliecināts, ka viņu uzlūgs, taču, kad Ivars netika uzlūgts, viņš teica: „(..) mani varēs dēvēt par pasaules gaumi. Es būšu kaut kas līdzīgs Deizreilijam vai Eduardam VII.” No ā var secināt, ka viņš sevi novērtē diezgan augstu. Ivars arī nespēja samierināties ar domu, ka viņu aizmirsa.…
