Latvijas muzejos saglabātie tautastērpi darināti 19. vai 20. gs. sākumā, tikai dažas detaļas no 18. gs., bet senākas ziņas par apģērbu jāmeklē aprakstos vai attēlojumos. Par mūsu ēras pirmo un otro gadu tūkstoti ziņu tik pat kā nav. Lībiešu teritorijā, 10.-13.gs kapulaukos, pateicoties bronzas rotu kultūrai, kā arī apbedīšanas tradīcijām (mirušos apbedīja nesadedzinātus), ļāva iegūt samērā daudz apģērba fragmentu no šī laika posma. Būtiska konservējoša loma bija audumā iestrādātajiem sīkajiem bronzas rotājuma elementiem.
Lībiešu tautastērpus pētījuši un aprakstījuši E.Ķivulis (1911.), K. Ozols (1939.), V. Ginters (1991.) u.c. Lībiešu apģērbs sīkāk sistematizēts un analizēts 1988. gadā publicētajā monogrāfijā (A. Zariņš Lībiešu apģērbs 10.-13.gs). Pētījumos iegūtas ziņas par izejmateriālu, tā krāsu, kvalitāti, no lielākajiem fragmentiem arī par apģērba daļu veidu, no rotājumiem par rotāšanas paņēmieniem un izmantoto materiālu.
Lībiešu tautastērpa veidošanā lietotais materiāls ir vilna un lini, kā arī darināšanas paņēmieni atbilst plašā Ziemeļeiropas teritorijā sastopamajiem tautastērpiem.
Lībiešu materiālā Latvijas teritorijā sastopamas senākās rakstainās celu jostas – jau no 11. gs. Audumi austi gan vienkārtņa, gan četrnīšu un kopš 11. gs. …
