Kārlim Skalbem nereti tiek piešķirta ‘zemes cilvēka’ iesauka. „Viņu neinteresē spilgtais un milzīgais, bet vienkāršais, konkrētais un neievērotais. Liekas pat, ka dzejnieks visas dzīves parādības apdvēseļo: piedod tām mirdzumu un „piesātina ar sauli”.” (Z.Mauriņa). Patiešām, visos viņa dzejoļos parādās ikdienišķo un reizēm steigā nemanīto lietu un jūtu skaistums, jo viss ģeniālais patiesībā ir vienkāršs. …
